Auto un dzinēja trokšņi, kurus nevajadzētu ignorēt

Lai arī auto parasti rada dažādas skaņas, neraksturīgi trokšņi var kalpot kā brīdinošs signāls par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Vaļīgas, pārkarsušas vai nolietotas auto detaļas bieži rada specifiskas skaņas, tādējādi ļaujot laikus rīkoties. Taču, lai tā darītu, jāzina atšķirības starp biežāk sastopamajiem auto un dzinēja trokšņiem, kā arī jāizprot to nozīme.

Neatkarīgi no tā, vai runājam par motora problēmām vai drošības riskiem, laikus piefiksēta tehniska ķibele var palīdzēt izvairīties no dažādiem apdraudējumiem un papildu izmaksām.

Atšķirība starp svilpjošām un gaudojošām skaņām

Svilpjošas un gaudojošas skaņas var brīdināt par sliktu logu izolāciju vai pat ieplīsušu turbokompresora cauruli. Ņemot vērā, ka trokšņi var būt dažādi, ir svarīgi izprast to nopietnību un no kuras zonas tie varētu rasties.

Svilpjoša skaņa parasti rodas gaisam plūstot ārā no kādas sīkas plaisas, savukārt gaudošana norāda uz mehāniskām problēmām, piemēram, detaļu, kas ir nolietojusies vai nepietiekami ieeļļota.

Parasti jo skaļāks ir troksnis, jo nopietnāka ir problēma. Piemēram, ja ne no kurienes parādās čīkstoša vai svilpjoša skaņa, nekavējoties jāapstājas, lai pārbaudītu, vai ir droši braukt ar auto. Mazāk nopietnās situācijās vari droši doties tālāk, bet labāk tomēr pārbaudīt lieki nekā pēc tam nožēlot.

Vai ir vienkāršs risinājums?

Atkarībā no konkrētās problēmas daži risinājumi ir pat visai vienkārši. Pat tik sīka lieta kā vējstiklu slotiņas vai līdz galam nenostiprinātas plastmasas detaļas var izraisīt svilpjošu skaņu. Šādas lietas nomainot, pazūd troksnis.

Daļai autobraucēju uz spēkrata ir uzliktas briežu svilpes, kas veido svilpjošas skaņas, kad ātrums pārsniedz 48 km/h.

Taču citas neparastas svilpjošas un gaudojošas skaņas izraisa bojātas turbokompresora, gaisa starpdzesētāja caurules, vakuumsūknis vai izplūdes gāzu sistēma. Daļu no problēmām var atrisināt, pievienojot atpakaļ šļauku, taču citu remontdarbu veikšanai nepieciešami īpaši pielāgoti rīki un zināšanas.

Jebkurā gadījumā – šādu problēmu laicīga atrisināšana ir svarīga, lai novērstu tālāku bojājumu veidošanos.

Klikšķi un klaudzēšana – dzinēja brīdinoši signāli

Klaudzošas un klikšķošas skaņas bieži ir saistītas ar dzinēju – it īpaši, ja tās paliek izteiktākas, strauji paātrinot ātrumu. Jebkas sākot ar klusiem klikšķiem līdz pat pamatīgai, metāliskai klaudzēšanai var brīdināt par zemu motoreļļas līmeni vai salauztām detaļām. Vairumā gadījumu šādi trokšņi norāda uz steidzama remonta nepieciešamību.

Ko nozīmē klikšķoša auto skaņa?

Ja motortelpā sadzirdi klikšķošu troksni, tas var norādīt uz to, ka daļa detaļu ir nolietojušās vai arī nepienācīgi ieeļļotas. Parasti šis troksnis nav tik izteikts un nopietns kā dzinēja klaudzēšana, tādēļ tūlītēja rīcība var novērst nopietnus bojājumus.

Dzinējs var klikšķēt dažādu iemeslu dēļ.

• Zems eļļas līmenis ir biežākais iemesls klikšķošai skaņai no dzinēja, ko bieži izraisa nepietiekams eļļas līmenis vai nolietots eļļas sūknis. Vadības instrumentu panelī jāparādās brīdinājuma lampiņai.
• Skaļi vārsti. Vairums modernu automašīnu ir pašregulējoši vārsti, taču daļai motoru tie ir jāpielāgo. Citādi tie rada klikšķošu troksni un ar laiku var bojāt dzinēju.
• Nolietotas aizdedzes sveces. Nenostiprinātas vai nolietotas aizdedzes sveces var radīt klikšķošu troksni. Nolietotas aizdedzes sveces degvielas maisījumu aizdedzina neīstajā brīdī, savukārt nepareizi uzstādītas sveces veicina šķidruma noplūdi.
• Bojāti motora piederumi un siksnas. Siksna vai tās rullītis var tikt bojāts, tādējādi izraisot klikšķošu troksni, kamēr dzinējs ir ieslēgts.
• Izplūdes gāzu sistēmas noplūde. Neliela izplūdes gāzu noplūde – it īpaši motora tuvumā – var radīt klikšķošu skaņu. Meklē melnus plankumus, lai atrastu, no kurienes tās noplūst.

Tikko sadzirdi klikšķošu troksni, pārbaudi motoreļļas līmeni – daļa eļļas var sadegt vai noplūst. Ja eļļas līmenis nav pietiekams, tad jebkurš brauciens var izraisīt nopietnas problēmas. Jebkurā gadījumā aizbrauc uz autoservisu, lai uzzinātu, kas vainas, un novērstu problēmu.

Dzinēja klaudzēšana ir nopietnāka problēma

Parasti dzinēja klaudzēšana “izaug” no ilgstošas, nenovērstas klikšķošas skaņas vai arī parādās pēkšņi, kad kāda detaļa ir pārplīsusi, norādot uz nopietnu kaiti.

Atkarībā no šī trokšņa niansēm un nopietnības, tas var rasties zema oktāna degvielas dēļ, no oglekļa paliekām cilindros, neprecīzas aizdedzes sistēmas vai pārplīsušām detaļām. Darbinot klaudzošu motoru, vari iedzīvoties nopietnos bojājumos, tāpēc ieteicams to uzreiz izslēgt un sazināties ar Tavu mehāniķi.

Bremžu un transmisijas problēmas

Daudzas bremžu sistēmas un transmisijas daļas braukšanas brīdī arī ir kustībā – bieži saskaroties ar citām metāla detaļām. Kad viss ir kārtībā, nedzirdēsi nevienu lieku troksni, taču pat mazākā kļūme var izraisīt izteiktu skaņu, palīdzot laikus veikt atbilstošu rīcību.

Bremžu čīkstēšana vai slīpēšanās – bremzes sauc palīgā

Ja bremzēšanas brīdī sadzirdi čīkstēšanu, slīpēšanos vai klaudzēšanu, Tava auto bremžu kluči vai bremžu diski varētu būt nolietojušies vai pat bojāti.

Bremžu kluči sastāv no tērauda plātes, kas pārklāta ar biezu, metālisku un berzi rosinošu materiālu. Kad šis bremžu klucis nolietojas, tērauda plātei ir kontakts ar bremžu disku, tādējādi izraisot čīkstošu vai slīpēšanai raksturīgu skaņu. Šajā brīdī arī bremzes ir krietni mazāk efektīvas. Tāpat instrumentu vadības panelī var iedegties bremžu kluču brīdinošā lampiņa.

Ņem vērā, ka, šādi braucot, vari iedzīvoties nopietnos drošības apdraudējumos, kā arī sabojāt citas bremžu sistēmas detaļas.

Ja bremzējot sadzirdi klaudzēšanu un izjūti vibrāciju, iespējams, ir bojāti vai nolietoti bremžu diski. Parasti bremžu diski ieliecas, ja ir pakļauti straujai temperatūras maiņai, piemēram, izbraucot cauri dziļai peļķei uzreiz pēc straujas bremzēšanas.

Dažreiz pat pilnīgi jauni bremžu kluči vai diski var čīkstēt. Taču šī skaņa ir īslaicīga, līdz kluču pirmais slānis nodeldējas.

Gaudojoša skaņa vai slīpēšanās bieži norāda uz nopietnām problēmām

Auto transmisijai jāstrādā vienmērīgi – dūkoņa, slīpēšanās vai citi trokšņi nav normāla parādība.

Transmisijas sistēmā ir daudz dažādu kardānu, gultņu, zobratu, vārstu un citas metāla detaļas. Nepilnvērtīgi strādājošas transmisijas daļas var izraisīt slīpēšanos, dūkšanu un arī vibrācijas. Tāpat vari saklausīt neparastas skaņas, kad transmisijas sistēmā eļļas līmenis ir par zemu, jo starp kustībā esošajām detaļām palielinās berze.

Atrisini transmisijas sistēmas problēmas pēc iespējas ātrāk, lai novērstu tālāku bojājumu rašanos. Ja iespējams, apturi auto, tiklīdz sadzirdi neparastu troksni, un sazinies ar savu mehāniķi. Transmisijas remonta tāme var pārsniegt vairākus tūkstošus eiro, taču reizēm ir gana ar vienkāršu eļļas maiņu – it īpaši, ja problēmu pamani laikus.

Izplūdes gāzu sistēma, siksnas un riepas

Vairums auto skaņu ir mānīgas, toties izplūdes gāzu sistēma, riepas un siksnas izdveš viegli saklausāmus trokšņus, ka kaut kas nav kārtībā. Daļa no brīdinājuma signāliem nav bīstami, bet var norādīt uz jebko – sākot no palielinātām emisijām līdz iespējamai dzinēja bojāejai.

Blīkšķi un skaļš motors tukšgaitā parasti rodas izplūdes gāzu sistēmas dēļ

Auto izplūdes gāzu sistēma kontrolē dzinēja troksni un izvada izplūdes gāzes ārpus transportlīdzekļa. Sistēma sastāv no dažām metāla caurulēm ar rezonatoriem, klusinātājiem, kā arī katalizatoriem, kas ar laiku var tikt bojāti un izraisīt nepatīkamus trokšņus.

Korozija ir viena no biežākajām izplūdes gāzu sistēmas problēmām, jo tā tiek pakļauta straujām – pat ekstrēmām – temperatūras maiņām un ceļa netīrumiem. Kad izplūdes gāzu sistēmā ir caurums vai plaisa, tad auto tukšgaitā un braukšanas brīdī ir krietni skaļāks. Jo lielāks caurums, jo skaļāka skaņa.

Arī grabēšana ir izplatīta problēma. Tā var izveidoties divu iemeslu dēļ. Izplūdes gāzu sistēmas detaļas zem automašīnas notur gumijas balsti un uzmavas, lai novērstu plaisu veidošanos un vibrācijas. Taču, ja šīs gumijas detaļas izstiepjas vai saplaisā, tad vari saklausīt grabēšanu. Tāpat rezonatoros un klusinātājos esošās metāla plāksnes var kļūt vaļīgas, tādējādi novedot pie kaitinoša, graboša trokšņa.

Parasti vari pašrocīgi pārbaudīt, vai graboņa skan no izplūdes gāzu sistēmas. Atliek tikai paķert izplūdes cauruli un iešūpināt to no vienas puses uz otru, ieklausoties, vai sadzirdi pazīstamus trokšņus – līdzīgi kā braucot. Neaizmirsti valkāt cimdus un nepieskarties sistēmas daļām, kad tā ir sakarsusi.

Čīkstošas jostas – neļauj tām pārplīst

Vairums auto motortelpā ir viena vai divas siksnas, kuras darbina stūres pastiprinātāja sūkni, ģeneratoru un citas sistēmas. Vairums ražotāju iesaka siksnas mainīt ik pēc 100 tūkstošiem veiktu kilometru vai ik pēc trim gadiem, citādi tās sāks čīkstēt. Sākumā troksnis būs neregulārs, ar laiku biežāk atkārtojoties.

Čīkstoņa ir labs brīdinājuma signāls, lai mainītu siksnu. Ja tas netiek laikus darīts, tad tā var pārplīst, tādējādi pārstājot darbināt daļu sistēmu un pārkarsējot vai apturot dzinēju. Siksnas maiņa var būt visai grūts uzdevums – it īpaši moderniem auto –, tādēļ labāk šo darbu atstāt profesionāļu ziņā.

Riepu trokšņu nozīmīgums

Visas riepas rada dažāda veida troksni – it īpaši zema profila vai bezceļu. Taču pārlieka skaļuma, neregulāras un nepatīkamas skaņas var brīdināt par nopietniem drošības riskiem un izraisīt traģiskas sekas.

Vizuāli apskati sava auto riepas ik reizi, kad saklausi, ka no tām nāk neparasti trokšņi. Klikšķoša skaņa var rasties maziem objektiem iesprūstot starp protektoriem, savukārt nepareiza riteņu savirze vai bojātas riepas var rosināt dūkoņu.

Atceries, ka pie bojātām riepām var būt vainīga arī nolietota balstiekārta – it īpaši, ja pamani nevienmērīgu riepu protektoru nodilumu iekšmalā, ārmalā vai pa atsevišķām zonām.

Ja apsver riepu maiņa, vispirms aizbrauc uz autoservisu – it īpaši, ja pamani nelīdzenu protektoru nodilumu. Šī brīža problēmu atrisināšana nodrošinās, ka jauns riepu komplekts kalpos ilgāku laiku.

Neparasti trokšņi, piestartējot auto

Ieslēdzot dzinēju, daudzas automašīnas daļas un detaļas tiek pakļauties lielai slodzei. Tādēļ šis brīdis var palīdzēt jau laikus konstatēt problēmzonas – sākot no nepievilktām skrūvēm līdz iespējamiem ugunsgrēka riskiem.

Saprotot atšķirību starp labu, “veselīgu” piestartēšanos un pavisam sliktu, vari novērst nopietnas tehniskas problēmas.

Slīpēšanās, iedarbinot dzinēju

Pagriežot atslēgu aizdedzē, darbu sāk jaudīgs elektriskais starteris, kas cenšas piestartēt motoru. Kad starteris saplīst vai nolietojas, sadzirdēsi nepatīkamas, metāliskas un slīpējošas skaņas. Tās nozīmē, ka starteris nestrādā ar pilnu jaudu vai arī zobrats ir bojāts.

Daļa autobraucēju šo problēmu ignorē, neiedomājoties, ka slikti strādājošs starteris var bojāt spararatu. Ja slīpējošs troksnis nāk no startera, tad tas drīzumā, visticamāk, vairs nestrādās, tādējādi veicinot aizvien nopietnākus bojājumus un atstājot Tevi kādā stāvlaukumā bez iespējām doties tālāk.

Aizbrauc pie sertificēta automehāniķa, lai bojāto detaļu samainītu un izvairītos no nepatīkamām situācijām.

Šņācoša skaņa zem motora pārsega

Ja, startējot mašīnu, motors skan kā čūska, iespējams, no šaurām spraugām nāk ārā gāze vai saspiests gaiss. Jebkurā gadījumā, ja auto dzinējs uz Tevi šņāc, kad ieslēdz aizdedzi, tad tā nav laba zīme.

Lūk, daži no biežākajiem šņākoņas iemesliem.

• Izplūdes gāzu noplūde. Parasti izplūdes gāzu sistēma šņākuļo, ja tajā ir vaļīgi savienojumi vai plaisas, veidojot šauru spraugu, pa kuru izplūst gāzēm.
• Vakuuma noplūde. Vairums auto ir vakuuma sistēma, kurai ir jābūt gaisa necaurlaidīgai. Ja tajā ir noplūde, tad sadzirdēsi šņākoņu. Uzmanies – ja vakuuma sistēmā ir noplūde, tad bremzes var kļūt mazāk efektīvas.
• Nepieskrūvētas aizdedzes sveces. Ja aizdedzes sveces nav kārtīgi ieskrūvētas, tad var rasties šņācošs troksnis, jo no sadegšanas kambara rodas noplūde.
• Bojātas caurules. Vakuuma, dzesēšanas sistēmas, gaisa starpdzesētāja un citas caurules var radīt šņācošu skaņu, kad tās ir bojātas. Pārliecinies, ka caurules ir labā tehniskā stāvoklī, kā arī kārtīgi tās piestiprini pozīcijā.

Šņākuļojošu troksni vari sadzirdēt arī brīdī, kad dzinējs tiek darbināts, kas var norādīt uz vairākām iespējamām problēmām. Šādu troksni var radīt noplūde gaisa kondicionēšanas vai dzesēšanas sistēmā, kas var novest pie dzinēja pārkaršanas. Diemžēl daudzām šāda veida ķibelēm nav viegla un ātra risinājuma.

Sprakšķi, piestartējot mašīnu

Modernu motoru aizdedzes sistēma piešķiļ dzirksteli degvielas maisījumam noteiktā brīdī, parūpējoties par vienmērīgu un nemainīgu dzinēja darbību.

Taču, kad maisījums pienācīgi nesadeg, tas var nejaušā brīdī radīt sprakšķošas skaņas – kā dzinēja startēšanas, tā arī darbības brīdī. Šādu troksni var izraisīt kļūdaini strādājošas sprauslas, aizdedzes sveces, oglekļa uzkrāšanās, kā arī dažādi citi iemesli.

Šķidrumi

Auto šķidrumi var rosināt burbuļojošas un gārdzošas skaņas. Parasti pie vainas ir dzesēšanas šķidrums, kas novada dzinēja un citu detaļu radīto siltumu uz radiatoru. Dzesēšanas šķidruma plūšanu vari sadzirdēt pat dažas minūtes pēc dzinēja izslēgšanas – tas ir pilnīgi normāli.

Problēma rodas brīdī, kad skaidri dzesēšanas sistēmā sadzirdi burbuļojošas vai pat gārdzošas skaņas, kas norāda uz iespējamiem gaisa burbuļiem šķidrumā. Gaiss sistēmā parasti iezogas pēc šķidruma uzpildes vai arī nomainot kādu no sistēmas detaļām. Dzesēšanas šķidruma uzpilde pašrocīgi, cenšoties izdabūt ārā gaisa burbuļus, var palīdzēt, taču pārliecinies, ka līdz tam brīdim dzinējs nepārkarst.

Piekare, auto apakšdaļa un stūres sistēma

Auto stūres un piekares sistēmas nodrošina labu vadāmību, saķeri ar ceļu un komfortu. Taču tās ir visai sarežģītas – jebkura nepienācīgi piestiprināta vai nolietojusies detaļa var izdvest nepatīkamas, brīdinošas skaņas.

Grabošs auto apakšdaļas aizsargs

Teju visiem moderniem auto apakšdaļā ir plastmasas aizsargslānis, kas apakšu pasargā no akmens šķembām, korozijas un cita veida bojājumiem. Protams, plastmasa var salūzt un pat daļēji atdalīties – it īpaši, ja dodies pa grants vai meža ceļa segumu.

Pirms veic priekšlaicīgus secinājumus, paskaties zem sava auto – nepiestiprināts un grabošs plastmasas aizsargs bieži vien var būt īstais cēlonis.

Dūkoņa vai rūkoņa, braucot ar auto

Dūkoņu, rūkoņu vai pat gaudošanu braukšanas brīdī parasti izraisa riepas vai disku gultņi. Jau pieskārāmies riepu tematikai, taču tikpat svarīgi ir izprast arī kā “uzvedas” disku gultņi.

Auto disku gultņi mēdz gaudot vai dūkt, kad tie ir nolietojušies palielinātas berzes rezultātā. Ņemot vērā, ka troksnis kļūt skaļāks un gultņi uzkarst, palielinoties spiedienam, šīs problēmas konstatēšana ir vienkārša.

Piemēram, ja troksnis dzirdams no priekšējiem diskiem, ieklausies, kā tas mainās, kad pagriez stūri – labais gultnis dūks vai gaudos skaļāk, kad pagriezīsi pa kreisi, savukārt kreisais gultnis, kad griez pa labi. Pēc braukšanas vari pataustīt diskus – disks ar bojātu gultni būs siltāks.

Klaudzoša, graboša piekare

Auto balstiekārtai ir vairāki desmiti dažādu detaļu. Vairumam no tām ir gumijas bukses vai kustīgi lodbalsti, kas ar laiku nolietojas. Lai arī sistēma ir sarežģīta, tai ir arī savs bonuss – vairākas piekares problēmas ir saklausāmas jau laikus. Nolietotas bukses rada klaudzošu troksni, savukārt stabilizatori – grabošu.

Skaļu klaudzēšanu var radīt arī amortizatori. Labas kvalitātes amortizatori var kalpot līdz pat desmit gadiem, taču, kad tie nolietojas, sajutīsi, ka auto šķiet grīļīgāks un ka tas vairāk šūpojas. Tāpat sadzirdēsi klaudzēšanu nolietotu amortizatora bukšu dēļ.

Jebkurā gadījumā braukt ar jebkādu bojātu piekares detaļu ir bīstami, tāpēc ieteicams pārbaudīt un salabot ikvienu neparastas skaņas izraisošu cēloni pēc iespējas ātrāk.

Čīkstoša stūre

Pagriežot stūri, kustība tiek novirzīta riteņiem, taču pa vidu vēl ir stūres pastiprinātājs, stūres iekārta un vairāki lodbalsti, tādēļ netrūkst kam čīkstēt, gaudot un klaudzēt.

Ja Tava auto stūres pastiprinātāju darbina hidrauliskais sūknis (tas nozīmē, ka sistēmai vajadzīga stūres pastiprinātāja eļļa), vari saklausīt čīkstošu vai gaudojošu troksni, ja sūknim nepienāk pietiekami daudz eļļas vai tas ir nolietojies. Tāpat, visticamāk, sajutīsi arī, ka ir grūtāk pagriezt stūri.

Ja troksnis, griežot stūri, atgādina čīkstoņu, tad to parasti izraisa sausi lodbalsti. Parasti lodbalsti ir ieeļļoti, lai samazinātu berzi, taču ūdens var šo eļļu izskalot, ja putekļu gumijas gana nenosedz kustīgo detaļu.

Instrumentu vadības paneļa dunēšana

Instrumentu vadības panelī ir daudz dažādu vadu, vadības bloku un releju. Daļa elektrisko detaļu bieži rada skaidri saklausāmas klikšķošas un dunošas skaņas pat kādu brīdi pēc dzinēja izslēgšanas. Lai arī daļa no šiem trokšņiem nav nekas neparasts, tiem nevajadzētu būt īpaši skaļiem vai kaitinošiem. Ja tā tomēr ir, tad, iespējams, jānomaina relejs, ventilators vai pat kāds no vadības blokiem.

Atminies, ka elektrisku sistēmu problēmas ir viens no galvenajiem iemesliem automašīnu degšanai, tādēļ tās jāuztver pavisam nopietni. Lai pilnvērtīgi pārbaudītu ar elektrisko sistēmu saistītās ķibeles, Tev vajadzēs profesionālu diagnostikas rīku.

Kā izvērtēt neparastus trokšņus?

Kad sadzirdi neparastu troksni, mēģini novērtēt, cik nopietna varētu būt konkrētā problēma. Metāliskas un skaļas skaņas bieži norāda uz to, ka kaut kas ir salūzis vai drīz saplīsīs, tādēļ nekavējoties jāaptur auto.

Ja troksnis ir klusināts un tikko parādījies, mēģini saprast, no kurienes tas nāk. Piemēram, ja skaņa būtiski mainās, kad uzgāzē, tad noteikti vaina meklējama šeit. Ja skaņa mainās pie lielāka ātruma, jāpārbauda riepas, diski vai transmisija.

Trokšņi, kas tiešā mērā saistīti ar pārnesumkārbas sistēmu, izpaužas brīdī, kad pārslēdz ātrumus.

Transportlīdzekļa vēstures izpēte un iespējamās problēmas

Neatkarīgi no tā, cik labi kop savu auto, tāpat var “uzpeldēt” dažādas problēmas, ja iepriekšējie īpašnieki nav veikuši pienācīgu apkopi.

Automašīnas vēstures izzināšana ir svarīgs solis, pērkot lietotu transportlīdzekli, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem. Ir divas iespējas, kā uzzināt vairāk par automašīnas pagātni.

Pārliecinies, kas automobilim ir servisa grāmatiņa, kurā veikta uzskaite par visiem veiktajiem darbiem un apkopēm. Visām automašīnām ir nepieciešama regulāra apkope un remonti, lai to turētu labā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Servisa grāmatiņa šajā ziņā ir labs pierādījums par padarīto. Daļa automobiļu īpašnieku mēģina apkopt savus spēkratus pašu rokām, bet arī viņiem būtu jāspēj parādīt čekus par iegādātajām detaļām.

Otrs variants ir pārbaudīt auto vēsturi. Ieskatoties vēstures atskaitē, vari uzzināt par auto gūtajiem bojājumiem, nobraukuma un īpašumtiesību izmaiņām, kā arī citu nozīmīgu informāciju, kas tiek iegūta no dažādu valstu reģistriem, auto apskates vietām, policijas un citiem uzticamiem avotiem. Transportlīdzekļa vēstures atskaite var palīdzēt novērtēt automašīnas tehnisko stāvokli, atklāt slēptus defektus, nokaulēt cenu zemāku vai izvairīties no spēkrata, kuram drīzumā draud brauciens uz auto kapsētu. Piemēram, ja motortelpā dzirdi klikšķošu troksni un vēstures atskaitē minēts, ka nesen ir bojāta automašīnas priekšpuse, labāk no šī spēkrata izvairīties.

Neignorē neparastas skaņas, kuras rodas no Tava auto. Daudzas no tām veicina apdraudējumu Tavai un automašīnas drošībai, tāpēc ieteicams nedoties ceļā, ja vien skaidri zini, ka konkrētā problēma nav pārāk nopietna.