Padomi, kā pārbaudīt lietotas automašīnas dzinēju un transmisiju

Tava auto dzinējs un transmisija ir kā dinamisks duets, kas ir atbildīgs par spēkrata jaudu, veiktspēju un vadāmību. Šo auto daļu remonts arī ir visdārgākais, nolietojumam pasliktinot to tehnisko stāvokli, kura dēļ uz ceļa var atgadīties dažādas nepatīkamas epizodes.

Biežāko problēmzonu un to simptomu izzināšana un arī pārbaude ir svarīgs solis, lai novērstu šādas situācijas un parūpētos par transportlīdzekļa ilgu kalpošanas mūžu.

Tātad – kā parūpēties par Tavas automašīnas dzinēju un transmisiju tā, lai šie “darba zirgi” turpinātu optimāli strādāt?

Automašīnas dzinēja un transmisijas pārbaudes svarīgums

Dzinējs un transmisija ir vienas no svarīgākajām spēkrata sastāvdaļām. Motors ģenerē jaudu, savukārt transmisija to novada uz riteņiem. Bez pārnesumkārbas auto dzinējs būtu tiešā mērā savienots ar piekari, riteņiem un to savienojošajām asīm, tādēļ auto krietni lēnāk uzņemtu ātrumu, nebūtu diez ko žigls, kā arī motors tiktu pakļauts ievērojamākai slodzei.

Regulāra automašīnas dzinēja un transmisijas pārbaude ir svarīga, jo tā palīdz laikus atklāt problēmas, novērst vajadzību pēc dārgiem remontdarbiem un braukt droši.

Iespējamās dzinēja un transmisijas problēmas

Jebkurš auto nozares eksperts Tev pastāstīs, ka laikus veikta auto apkope palīdzēs novērst priekšlaicīgu nolietojumu – it īpaši dzinējam un pārnesumkārbai. Pat neliela grabēšana, kurai nav pievērsta uzmanība, var novest pie šausmīgas dzinēja bojāejas, jo tajā ir ļoti daudz mazu, samērā lētu detaļu, kuras ir ārkārtīgi svarīgas. Pat mazākās dzinēja vai transmisijas detaļas ķibeles dēļ var nākties nomainīt visu dzinēju.

Diemžēl pat stingri sekojot līdzi apkopes prasībām, var atgadīties dažāda veida problēmas. Lūk, dažas no nopietnākajām tehniskajām kļūmēm, kuras var atgadīties, neveicot pienācīgu auto apkopi, kā arī laikus neatrisinot skaidras problēmu pazīmes.

• Nepiedarbināms dzinējs.
• Pārkarsis motors.
• Pārtrūkusi motorsiksna vai ķēde.
• Bojāti transmisijas zobrati.
• Pārkarsusi pārnesumkārba.
• Pārdeguši vadības bloki.

Daļa no šīm problēmām var rasties, ja sistēmā ir nepietiekams dzesēšanas šķidruma līmenis, kā dēļ var nākties veikt dārgus remontus, atstājot Tevi “kājāmgājējos” pat vairākas nedēļas. Minētās problēmas ir vienas no dārgākajām un laika ziņā prasīgākajām, taču uzskaiti ar iespējamām ķibelēm varētu turpināt vēl stundām ilgi, pieminot vēl vairākus simtus, pat tūkstošus problēmzonu.

Labās ziņas ir tādas, ka pat vienkārša pārbaude var palīdzēt no šīm problēmām izvairīties, pirms ir par vēlu.

Auto dzinēja pārbaude

Iekšdedzes dzinēji pārvērš ķīmisku enerģiju mehāniskā jaudā, kustinot virzuļus, kas tālāk groza kloķvārpstu. Taču papildu nosauktajam principam ir arī ieeļļošanas, dzesēšanas un citas dažāda veida sistēmas, kas novērš berzi, augstu temperatūru un šķidrumu vai eļļu piesārņošanos.

Tavs mehāniķis var veikt padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu īsto problēmas cēloni. Taču, kad ķibele piemetas neērtā brīdī, ir noderīgi zināt, kā veikt pamatpārbaudi, lai saprastu, ko īsti apzīmē neparasts, klaudzošs troksnis vai deguma smaka.

Vizuālā apskate

Vienkārša vizuālā apskate ir pirmais svarīgais solis problēmzonas noskaidrošanā, jo tas ir ātrs process, kas bieži uzreiz atklāj konkrētas problēmas. Atver motora pārsegu un ieskaties, vai pamani zemāk norādītās pazīmes.

• Noplūdes. No motortelpas nedrīkst noplūst jebkāds šķidrums vai eļļa. Pārliecinies, ka dzinējs un tā piederumi ir sausi.
• Bojātas vai nepiestiprinātas caurules, šļaukas. Radiatora, stūres pastiprinātāja un ieplūdes kolektora caurulēm jābūt bez redzamām plaisām vai plīsumiem.
• Bojāti vai oksidējušies vadi. Vadu izolācija var tikt bojāta, tiem beržoties gar citām virsmām. Šādi bieži notiek, kad stiprinājumi saplīst vai pazūd. Tāpat palielināts mitruma līmenis izraisa oksidāciju, pasliktinot savienojumu darbību.
• Nolietotas vai bojātas siksnas. Motora priekšpusē vajadzētu saskatīt vairākas siksnas, kas darbina ģeneratoru, kondicioniera kompresoru, ūdens un stūres pastiprinātāja sūkņus. Ja siksna kādai no šīm sistēmām ir bojāta, tad tās strādās kļūdaini vai arī vairs nepildīs savu funkciju.
• Korozija. Pārbaudi, vai visas metāla detaļas un caurules nav bojātas.

Tāpat vari pārbaudīt automašīnas dzinēju, kad tas ir piestartēts. Tādā veidā saskatīsi, vai siksnas ir vaļīgas vai arī kāda no eļļām vai šķidrumiem ir ar pazeminātu spiedienu. Taču, ja dzinējam ir piemetusies nopietna ķibele, dzinēja iedarbināšana var radīt vēl jo lielākus bojājumus, tādēļ uzmanies.

Pārbaudi eļļu un šķidrumu līmeni

Automašīnā plūst dažādi šķidrumi un eļļas, kurām visbiežāk vari piekļūt tieši no motortelpas – dzinēja eļļa, dzesēšanas un bremžu šķidrumi, stūres pastiprinātāja eļļa un vējstiklu mazgāšanas šķidrums.

Motoreļļa ir viens no svarīgākajiem automašīnas šķidrumiem – tas samazina dzinēja nolietošanos, sevī uzkrāj putekļus, kā arī novirza siltumu. Dzesēšanas šķidrums jeb antifrīzs nodrošina, ka dzinējs un tā detaļas strādā optimālā temperatūrā, savukārt bremžu un stūres pastiprinātāja šķidrumi uzlabo vadāmību. un uztur darba kārtībā hidrauliskās sistēmas.

Vismaz reizi mēnesī pārbaudi minētos šķidrumus un eļļas vai arī brīdī, kad šķiet, ka kaut kas nestrādā kā nākas. Ja šķidrumu vai eļļu līmenis ir pārāk zems, iespējams, sistēmā ir noplūde, ko vajadzētu atrisināt. Tāpat pievērs uzmanību šķidrumu krāsai – ja dzinēja eļļa ir piena baltā tonī, nevis brūna vai melna, tad varētu būt “beigta” galvas blīve. Antifrīzam jābūt košā krāsā, nevis baltā, melnā vai brūnā.

Ja dzinējs ir uzkarsis, pagaidi vismaz pusstundu pēc tā izslēgšanas, lai neapdedzinātos, pārbaudot šķidrumu un eļļu līmeni.

Neparastu trokšņu un smaku pārbaude

Parasti mūsdienīgu dzinēju ikkatra nianse ir atstrādāta līdz pēdējam, tādēļ tie ir klusi un vienmērīgi. Kad kāda detaļa kļūst vaļīga vai saplīst, tā var atsisties vai rīvēties pret citām komponentēm vai arī izraisīt pārkaršanu, noplūdes un citas acīmredzamas problēmas.

Problēmu pārbaude, paļaujoties tikai uz skaņu vien, var būt kārtīga taustīšanās tumsā, taču tāpat vari ar trokšņu palīdzību noteikt, cik nopietna varētu būt ķibele. Čīkstošs troksnis parasti ir saistīts ar vaļīgām vai nolietotām siksnām, klusa dunoņa vai berzēšanās – nepietiekami ieeļļotām vai vaļīgām dzinēja detaļām, savukārt klaudzoša skaņa var apzīmēt dažādas problēmzonas – kā bojātus vārstus, tā arī nevienmērīgu degvielas sadegšanu. Jebkurā gadījumā neparasti trokšņi bieži ir nopietnu problēmu priekšvēstneši, tādēļ tie ir laikus jāatrisina.

Tāpat pievērs uzmanību arī neparastam aromātam, kas var rasties pārlieku sakarsuša dzinēja, bojātas izplūdes gāzu sistēmas dēļ, vai arī dažādiem šķidrumiem noplūstot uz motora karstajām zonām. Ne katrs spēj pateikt atšķirību starp katra šķidruma aromātu, tāpēc ņem vērā, ka deguma smaka apzīmē iespējami bīstami problēmu, taču izplūdes gāzes norāda uz gāzu sistēmas noplūdi.

Īsumā – ja pamani neparastus trokšņus vai smakas, un nezini, ko tās nozīmē, neriskē – izslēdz dzinēju un sazinies ar savu mehāniķi.

Skenē kļūdu kodus

Lai arī šī ir vienīgā dzinēja pārbaudes sastāvdaļa, kur ir nepieciešams speciāls instruments, OBD2 skeneris ir tā vērts. Kāpēc? Mūsdienu automašīnām var būt pat vairāk nekā 100 vadības bloku, katram kontrolējot motoru, piedziņu, bremzes, salona izklaides un daudzas citas sistēmas. Kad kāda no tām nestrādā kā nākas, vadības bloki fiksē problēmu un aktivizē konkrētus kļūdu kodus, kurus vari atklāt ar šiem kodu lasītājiem.

Parasti par dzinēja veiktspējas problēmām instrumentu vadības panelī ziņo oranža motora lampiņa. Taču tā pati motora lampiņa var ne tikai norādīt uz dzinēja problēmām, bet arī kaudzi citu ķibeļu, tāpēc vajadzēs paņemt OBD-II skeneri, lai uzzinātu, kas tieši vainas.

Tāpat mehāniskas problēmas var rasties, brīdinājuma lampiņai neiedegoties. Pārbaudot kļūdu kodus, vari izzināt problēmas cēloni un to atrisināt, pirms tā ir pāraugusi nopietnā ķibelē.

Ja Tev jau ir OBD-II skeneris vai grasies to iegādāties, kļūdu nolasīšana ir vieglāka par vieglu – pievieno rīku pie auto (kontaktligzda parasti ir zem instrumentu vadības paneļa), ieslēdz aizdedzi un nospied pogu “nolasīt kļūdu kodus” (“read fault codes”).

Atceries, ka kļūdu nolasītāji tikai parāda to kodus, kā arī var tos nodzēst, taču tādā veidā neatrisināsi pašu problēmu. Šie rīki ir domāti, lai palīdzētu saprast, kas vainas, un tālāk jau nodotu spēkratu mehāniķu rokās.

Jaudas pārbaude

Auto nozares eksperti bieži saka, ka nedrīkst pirkt lietotu auto, ar to iepriekš nedodoties testa braucienā, jo daudzas problēmas var parādīties tikai braukšanas brīdī. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai pērc lietotu auto vai pārbaudi savu spēkratu, īss izbrauciens palīdzēs to labāk izprast.

Ņemot vērā, ka aprakstām iespējamās dzinēja problēmas, ir vērts atminēties, ka nolietots vai bojāts motors parasti nav gana jaudīgs. Tādēļ, spiežot “gāzi grīdā”, var nesekot atbilstošs paātrinājums. Tāpat vari pamanīt arī pārlieku lielu izplūdes gāzu mākoni vai arī sajust neparastu aromātu.

Paātrinājumam būtu jābūt vienmērīgam – nevajadzētu izjust, ka motors “raustās”, uzņemot lielāku ātrumu. Slikta dzinēja veiktspēja parasti ir nepareiza degvielas maisījuma vēstnesis, taču šī ķibele var atgadīties arī kļūdaini strādājošu sensoru vai citu elektroierīču dēļ.

Neaizmirsti ik pa laikam ieskatīties instrumentu vadības panelī, lai pārliecinātos, ka tajā nav iedegušās brīdinošas lampiņas. Jo īpaši pievērs uzmanību dzinēja temperatūrai – tas nedrīkst pārkarst.

Transmisijas pārbaude

Tava auto transmisijai ir būtiska loma degvielas ekonomijā, paātrinājuma sasniegšanā, komfortā, kā arī citos nozīmīgos brīžos. Tādēļ ir svarīgi parūpēties par pārnesumkārbas sistēmu.

Ņemot vērā, ka transmisija ir nemitīgā kustībā, savienojot un atvienojot dzinēju no piedziņas un uzturot konkrētu spiedienu, sistēmas detaļas ar laiku nolietojas un ir pakļautas bojājumu riskam, ja netiek veikta atbilstoša apkope.

Ieskatīsimies dažos soļos, ar kuru palīdzību vari pārbaudīt automašīnas ātrumkārbu un gūt pirmo priekšstatu par problēmu nopietnību.

Eļļu un šķidrumu pārbaude

Transmisijas eļļa atdzesē un ieeļļo sistēmas daļas un detaļas, tādēļ tā ir ārkārtīgi svarīga, lai pārnesumkārba ilgi kalpotu. Ar laiku eļļa sevī “savāc” gružus un metāla daļiņas, tā var noplūst ārpus sistēmas, kā arī zaudēt savas labās īpašības. Tādēļ eļļa ir regulāri jāpārbauda.

Parasti motortelpas galā vari atrast oranžas vai sarkanas krāsas dziļuma mērītāju, kas ļauj nolasīt transmisijas eļļas līmeni. Automātiskās pārnesumkārbas eļļai jābūt sarkanā krāsā. Ja tā nav, tad eļļa ir veca, sadegusi vai pilna ar gružiem – tāda ir jāmaina. Savukārt manuālās pārnesumkārbas eļļai jābūt dzintara oranžā krāsā, kas, kļūstot veca, iekrāsojas brūnos toņos. Tāpat ir svarīgs arī eļļas līmenis – tam ir jābūt starp rādītājkociņa minimālo (“MIN)” un maksimālo (“MAX”) atzīmi. Ja tā nav, tad daļa eļļas ir iztecējusi ārpus sistēmas.

Mūsdienīgas tehnoloģijas sniedz arī citas iespējas, tādēļ bieži fizisks dziļuma mērītājs tiek aizstāts ar digitāliem sensoriem. Tāpat daudzi automašīnu ražotāji ir pilnībā noslēguši transmisijas eļļas sistēmu, iekšā iepildot eļļu, kurai būtu jādarbojas visu mūžu. Šādām noslēgtām sistēmām nav vārstu eļļas notecināšanai vai arī rādītājkociņu, tādēļ nevarēsi pārbaudīt šķidruma līmeni. Tiesa ražotāja izpratne par “mūžu” var būt visai elastīga. Parasti slēgtas sistēmas transmisijas eļļa kalpo tikpat ilgi cik pats auto (3-5 gadu garantijas laiku). Tādēļ eksperti joprojām iesaka nomainīt pārnesumkārbas eļļu ik pēc 100-160 tūkstošiem veiktu kilometru.

Neparastu trokšņu un smaku pārbaude

Kad pamani, ka no Tava auto nāk neparasts aromāts vai trokšņi, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir atrast, kura ir tā īstā problēmzona. Dažāda veida dunošas, klaudzošas skaņas, deguma smaka, kā arī vibrācijas vairumā gadījumu rodas no motortelpas, transmisijas vai piedziņas sistēmas. Taču ir dažas lietas, kas var liecināt, ka problēmas cēlonis meklējams tieši pārnesumkārbā.

Nolietota vai bojāta transmisija rada klusu, dunošu vai klaudzošu troksni, kas kļūst aizvien skaļāks, palielinot ātrumu. Dažbrīd troksnis kļūst dzirdams tikai pie noteiktiem pārnesumiem, kas konkrēti norāda uz transmisijas tehnisku ķibeli.

Transmisijas sistēmā palielinoties berzei pazemināta līmeņa vai neesošas eļļas dēļ, var sajust karstu, teju degošu metāla detaļu aromātu. Diemžēl ir grūti noteikt, no kurienes tieši nāk šāda smaka, tādēļ labāk apturi auto un piezvani savam mehāniķim.

Ja brauc ar manuālās kārbas auto, vari saklausīt trokšņus, kas raksturīgi tieši ātrumkārbai. Piemēram, ja spararats ir nolietojies, sadzirdēsi graboņu. Šāds troksnis ir izteikti skaļš piestartējot un apturot dzinēju, taču samazinās vai pat pazūd, kad ir izspiests sajūgs.

Jaudas pārbaude uz ceļa

Katrs ražotājs veido savu spēkratu pārnesumkārbas nedaudz citādāk, liekot uzsvaru uz konkrētām īpašībām un iespējām. Tādēļ arī viena veida pārnesumkārba strādā nedaudz citādāk un var nākties pielikt lielākas pūles, lai kārtīgi iztestētu transmisiju. Taču, kad pārnesumkārba sāk niķoties, parasti uzreiz pamanīsi, ka kaut kas nav kārtībā.

Ieskatīsimies, kā automātiskajām un manuālajām pārnesumkārbām būtu un nebūtu jāstrādā.

Automātiskā pārnesumkārba

CVT un DSG tipa automātiskās pārnesumkārbas ir līganas un spēj pārslēgt ātrumus teju acumirklī, savukārt vecākas tradicionālās transmisijas mēdz būt krietni vienkāršākas. Taču jebkurā gadījumā arī šīm pārnesumkārbām nebūtu jāraustās, lēni vai negaidīti jāpārslēdz ātrumi. Atceries, ka strauji paaugstinot ātrumu, pārnesumkārbas ātrumi pārslēdzas ar nelielu nobīdi, lai attīstītu vairāk jaudas un iespējas manevrēt. Savukārt, pārvietojoties ar nemainīgu ātrumu, ātrumu pārslēgšana ir lēnāka.

Viena no biežākajām automātisko ātrumkārbu problēmām ir nolietots hidrokinētiskais sajūgs. Braukšanas brīdī ieskaties, kādi ir motora apgriezieni. Ja pārnesumi nepārslēdzas un automašīnas ātrums paliek nemainīgs, pārliecinies, ka tajā brīdī apgriezieni “nestaigā”. Ja tā tomēr ir, tad, iespējams, hidrokinētiskais sajūgs ir nolietots, un tas jāmaina.

Transmisijas tehniskas ķibeles var izraisīt nepietiekams pārnesumkārbas eļļas līmenis, kļūdaini strādājoši solenoīdi, sensori vai arī mehāniski radīti bojājumi. Jebkurā gadījumā pārnesumkārbas remonts visbiežāk ir sarežģīts uzdevumus, kuru vajadzētu uzticēt profesionāļiem.

Manuālā pārnesumkārba

Manuālās pārnesumkārbas ir krietni vienkāršākas nekā automātiskās, taču abu veidu transmisijām ir arī kopīgas, līdzīgas problēmas. Kad tehniski viss ir kārtībā, manuālajai transmisijai ātrumi ir jāpārslēdz vienmērīgi. Neparastus trokšņus vari saklausīt brīdī, kad kāda detaļa ir salūzusi vai arī gultnis ir nolietojies. Klusa, dunoša skaņa var rasties, ja pārnesumkārbā nav pietiekams eļļas līmenis. Daļu ātrumu varētu būt grūti pārslēgt, kad pārnesumkārbas detaļas ir nolietojušās vai arī sajūgam ir “piemetusies” kāda tehniska ķibele.

Runājot par sajūgu, nereti autobraucēji jauc pārnesumkārbas problēmas ar neprecīzi strādājošu sajūgu. Daļa sajūga detaļu kalpo līdz pat 50 tūkstošiem nobrauktu kilometru, savukārt citas – 160 tūkstošiem kilometru, tādēļ daudzi autobraucēji nomaina tikai nolietotās sajūga detaļas tā vietā, lai uzliktu pilnībā jaunu komplektu. Šī iemesla dēļ sajūga tehniskās problēmas var kļūt izteiktākas un biežākas.

Ņemot vērā, ka vairumam automašīnu motors un transmisija ir tikpat svarīgi elementi kā cilvēka sirds un smadzenes, regulāra šo sistēmu pārbaude un jaudas uzraudzīšana ne tikai paildzinās Tava auto mūžu, bet arī uzlabos drošību ceļu satiksmē.

Neaizmirsti, ka šie soļi ir paredzēti tikai kā pamatpārbaude, kurai būtu jāseko eksperta padziļinātam vērtējumam. Tāpat, pērkot lietotu transportlīdzekli, ieteicams veikt transportlīdzekļa vēstures pārbaudi. Jebkurā gadījumā neignorē pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nefunkcionē pareizi, un sargi sevi.