Pētījums par visbiežāk un visretāk CSN bojātajiem automobiļiem Eiropā

Viens no svarīgākajiem aspektiem, apsverot lietotu auto iegādi, ir saprast, vai tas pabijis negadījumā. Tiklīdz automašīnas virsbūve ir bojāta, tās stingrība ir vājāka, kas jebkuras tālākas avārijas padara daudz bīstamākas un traumatiskākas gan mašīnai, gan tās pasažieriem. Tikai retos gadījumos autovadītāji iegulda līdzekļus atbilstošā virsbūves remontā pēc notikušās avārijas. Bieži vien remonts ir lēts, draņķīgs, un tā vienīgais mērķis ir pārdot automašīnu.

Iespēja iegādāties auto, kas cietis negadījumā, ir atšķirīga - atkarībā no automobiļa ražotāja un modeļa. Lai gan daudzi autovadītāji meklē mūsdienīgus un uzticamus transportlīdzekļus, jaunāki, mazāk pieredzējuši turpretī bieži vien koncentrējas uz jaudu, sportiskumu un vispārējo tēlu, nevis aktīvajām un pasīvajām drošības sistēmām.

Pētījuma metodoloģija

Datu avots: Pētījuma pamatā ir auto vēstures atskaites, kuras pieprasījuši klienti, izmantojot carVertical platformu. Platforma nodrošina transportlīdzekļu vēstures datus, izmantojot VIN reģistrācijas numurus, kas atklāj informāciju par katru negadījumu, kurā transportlīdzeklis ticis iesaistīts, jebkurām bojātām daļā, cik daudz ir izmaksājis remonts, un vēl vairāk.

Analīzes laikposms: no 2020.gada jūnijam līdz 2021.gada jūnijam.

Datu apjoms: Tika analizētas gandrīz miljons atskaites.

Iekļautas valstis: Polija, Rumānija, Ungārija, Čehija, Bulgārija, Horvātija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Krievija, Baltkrievija, Francija, Lietuva, Ukraina, Latvija, Itālija, Vācija.

5 autoražotāji, kuru auto bojāti visbiežāk

Zemāk redzamajā tabulā redzami pieci automašīnu zīmoli Eiropā, kas tikuši bojāti visbiežāk, saskaņā ar carVertical atskaitēm. Ņemiet vērā šos visbiežāk incidentiem pakļautos modeļus - automašīnām ir dažādi parametri, un tās ir dažādu kategoriju šoferu iecienītas.

Kā rāda pētījumi, Lexus ieņem pirmo vietu. Šīs markas automašīnas ir uzticamas, bet jaudīgas, tā nu autovadītāji bieži vien pārvērtē savas braukšanas prasmes, kas var beigties ar katastrofu. Tas pats attiecas uz Jaguar un BMW automašīnām. Piemēram, sportiskie 3.sērijas BMW un Jaguar XF ir salīdzinoši lēti automobiļi savam tipam, bet dažiem tie izrādās pārāk strauji.

Subaru ieņem otro vietu, pierādot, ka pat pilnpiedziņas sistēmas ne vienmēr pasargā no āķīgām situācijām. Vadītāji, kas pērk Subaru, parasti dodas ārpus pilsētas. To izsmalcinātās pilnpiedziņas (AWD) sistēmas parasti spēj tikt galā ar jebkuru izaicinājumu, taču, ja mežu vai lauku ceļi pēkšņi izrādās ledus vai dubļu klāti, tad pat drošā ātrumā ne vienmēr izdodas savaldīt šos zirgus pietiekami ātri.

Un tad šeit ir Dacia – viens no lētākajiem auto zīmoliem pasaulē. Viņi ražo minimālistiskus automobiļus tiem, kam budžets ir prioritāte. Cenas dēļ Dacias bieži izmanto kā darba zirgus, un rūpīgu apkopju trūkuma dēļ arī var notikt nelaimes gadījumi.

5 autoražotāji, kuru auto bojāti visretāk

Zemāk parādītajā tabulā ir parādīti pieci Eiropā ražotu automobiļu zīmoli, kas saskaņā ar carVertical ziņojumiem, visticamāk, tiks nokļūs negadījumā visretāk. Pārsteidzoši, ka pat šeit procenti ir salīdzinoši augsti; nav auto marku ar maziem procentiem, jo pat tur, kur ceļu satiksmes negadījumā ir viens vainīgais, bieži ir iesaistīti vairāki auto.

Šie rezultāti atklāj, ka zīmola iekārojamība un automašīnas īpašības ietekmē iespēju tikt iesaistītam negadījumā. Piemēram, Fiat ražo tikai kompaktklases automobiļus. Citroen un Peugeot markas galvenokārt piedāvā cenas ziņā pieņemamus automobiļus ar dzinējiem, ar jaudu ap 100-150 Zs. Šādas īpašības reti atbilst to cilvēku vajadzībām, kuri vēlas uzkāpt uz pedāļa tā stingrāk un nepievērst tik daudz uzmanības ātruma ierobežojumiem.

10 valstis, kurās ir augstākais procentuālais sisto auto īpatsvars

Pētījuma laikā carVertical analizēja auto vēstures atskaites no dažādām Eiropas valstīm. Rezultāti tabulā norāda, kurās valstīs bojāto auto skaits ir visaugstākais.

Šīs atšķirības, visticamāk, ir dažādu vadītāju ieradumu un valsts ekonomikas līmeņa rezultāts. Vadītāji, kas dzīvo valstīs ar augstāku iekšzemes kopproduktu (IKP), vidēji var atļauties jaunākus transportlīdzekļus. Un, ja runa ir par tām Eiropas daļām, kur algas ir zemākas, tad, visticamāk, ka lētākas, dažkārt arī iepriekš sistas, automašīnas tiks ievestas no ārzemēm.

Šo statistiku ietekmē arī autovadītāju paradumi un vajadzības. Tomēr iepriekš pētījumu par to ir bijuši maz. Tas ir tāpēc, ka dažās valstīs nav tiešsaistes datu, kas nozīmē, ka apdrošināšanas uzņēmumiem ir ļoti maz digitālas informācijas par automašīnu bojājumiem un pasažieru raksturojumiem.

Secinājumi

Mūsdienās autoavārijas ir aizvien pieaugoša problēma. Īsziņu sūtīšana, zvanīšana, ēšana, dzeršana – autovadītāji veic arvien vairāk darbības, kas agrāk vai vēlāk izraisa satiksmes negadījumu. Turklāt motori kļūst arvien jaudīgāki, un cilvēce ir tuvu savu uzmanības sadalīšanas spēju robežām, vienlaikus vadot auto un nodarbojoties ar blakuslietām.

Atbilstošs auto remonts pēc avārijas bieži vien ir dārgs, un ne visi to var atļauties. Ir jāatjauno sākotnējā virsbūves stingrība, jānomaina drošības spilveni utt. Daudzi autovadītāji atrod lētākas, mazāk drošas alternatīvas. Tieši tāpēc šodien uz ceļiem tiek novērots arvien lielāks ne visai drošu, lietotu automašīnu skaits.