Automobiļu drošības tehnoloģijas: kā tās pārbaudīt?

Ikdienā, kad “pīķa stundās” to vien dari, kā sēdi mūžīgos “korķos”, jauni tehnoloģiski brīnumi turpina spēlēt nozīmīgu lomu risku samazināšanā un kopējā satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanā.

Ieskatīsimies dažās nozīmīgās auto drošības inovācijās un uzzināsim, kā reālajā dzīvē izpaužas automobiļu drošības testi, pērkot lietotu auto.

Biežāk sastopamās automobiļu drošības tehnoloģijas

Vairums modernu automašīnu ir aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, kas Tevi labāk pasargā ceļu satiksmē, kā arī būtiski uzlabo braukšanas pieredzi.

Lūk, neliels ieskats biežāk sastopamajās auto drošības sistēmās – izņemot tādas acīmredzamākās kā drošības jostas vai gaisa spilvenus –, kuras varētu būt iekļautas Tevis noskatītajā automašīnā.

Adaptīvā kruīza kontrole

Adaptīvā kruīza kontrole (ACC) ir autobraucēju atbalstoša sistēma, kas ir veidota, lai uzlabotu automobiļa drošību, kā arī vadāmību un komfortu.

Parastā kruīza kontrole ļauj nodrošināt vienmērīgu auto ātrumu, autovadītājam neiejaucoties. Savukārt adaptīvā kruīza kontrole automātiski pielāgo braukšanas ātrumu, lai ieturētu drošu distanci no priekšā esošās automašīnas.

Šī automobiļa drošības sistēma var būtiski samazināt stresa līmeni intensīvā ceļu satiksmē un palīdzēt novērst sadursmes, kas rodas neuzmanības vai kavētas reakcijas dēļ. Taču tāpat ir jāapzinās, kas notiek apkārt, jo adaptīvā kruīza kontrole nav autonoma braukšanas sistēma – tā pilnībā neaizstāj šoferi.

Kā pārbaudīt kruīza kontroli?

Lai pārbaudītu adaptīvo kruīza kontroli, iestati konkrētu maksimālo ātrumu un distanci, kas jāievēro no priekšā esoša auto, lai pārbaudītu, vai sistēma spēj ievadīto informāciju nepārtraukti ievērot aktīvā ceļu satiksmē.

Piebrauc aiz priekšā braucošas automašīnas un piefiksē, cik labi Tavs spēkrats pielāgojas situācijai. Kruīza kontrolei būtu pamazām jāpalielina vai jāsamazina transportlīdzekļa ātrums, vai pat jāapstājas, ja tas būtu nepieciešams. Pēkšņas kustības vai kavēta rīcība var norādīt uz bojātu sistēmu, tādēļ ir svarīgi izmēģināt adaptīvo kruīza kontroli dažādos ceļu satiksmes apstākļos – nenoslogotā satiksmē un “pīķa stundā”, pie dažādiem braukšanas ātrumiem un citos.

Braukšanas joslas maiņas brīdinājums

Braukšanas joslas maiņas vai šķērsošanas brīdinājuma sistēmas (LDW) pamata mērķis ir brīdināt autobraucēju, kad transportlīdzeklis sāk pamazām braukt pāri joslai, kad nav ieslēgts pagrieziena signāls. Parasti šī automobiļu drošības tehnoloģija izmanto kameru, kas novietota uz atpakaļskata spoguli vai pie vējstikla, lai piefiksētu auto pozīciju starp braukšanas joslas robežlīnijām, taču to pašu var paveikt arī ar īpašiem sensoriem, radariem, GPS iekārtu un lāzeriem.

Ir dažāda veida brīdinājuma signāli, kādus var pārraidīt joslas maiņas sistēma, piemēram:

• Vizuāls, uz instrumentu vadības paneļa iedegoties lampiņai.
• Skaņas – parasti kā pīkstošs troksnis.
• Taktils brīdinājums – šādi signālu sajutīsi fiziski, piemēram, stūrei vibrējot.

Kopumā braukšanas joslas maiņas brīdinājuma sistēma ir nozīmīgs rīks, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, autobraucējiem palīdzot izvairīties no bīstamām situācijām vai arī padarot tās mazāk traumējošas.

Kā pārbaudīt joslu šķērsošanas brīdinājuma sistēmu?

Lai pārbaudītu braukšanas joslas maiņas brīdinājuma sistēmu, brauc pa ceļu, uz kura ir skaidri saredzamas joslu atzīmes. Sākumā pamēģini braukt pareizi – starp joslu sadalošajām līnijām, novērojot kā reaģē drošības sistēma. Kad Tev ir pārliecība, ka automobiļa drošība satiksmē nav apdraudēta un tuvumā nav citu transportlīdzekļu, pamēģini lēnām “peldēt” uz savas joslas kreiso pusi bez ieslēgta pagrieziena signāla. Braukšanas joslas maiņas brīdinājuma sistēmai būtu jāreaģē, tikko pārbrauc pāri joslas robežlīnijai. Ja tā notiek, kamēr nav ieslēgts pagrieziena rādītājs, tad zini, ka sistēma strādā pareizi.

Aklās zonas sensori

Aklās zonas sensori (BSD) ir noderīgi, lai pamanītu transportlīdzekļus vai citus šķēršļus, kas atrodas autovadītāja aklajā zonā, un laikus no tiem izvairītos. Tā dēvētā aklā zona ir apgabals ceļu satiksmē, kurš šoferim nav tieši pārredzams, ieskatoties spoguļos vai caur logiem.

Lai arī aklās zonas sensori palīdz izvairīties no avārijām un sadursmēm, uz šo sistēmu nevajadzētu pilnībā paļauties. Kā jau jebkura cita līdzīga drošības sistēma, arī šī var “padot” viltus signālus, it īpaši sliktos laikapstākļos vai brīžos, kad sensori ir aizsegti. Pievērs uzmanību ceļu satiksmei, lai kāda sistēma Tev arī palīdzētu, un turpini pašrocīgi pārbaudīt aklo zonu, cik vien iespējams.

Kā pārbaudīt aklās zonas sensorus?

Lai pārbaudītu aklās zonas sensorus, izvēlies ceļu ar vairākām braukšanas joslām vienā virzienā un vidēju noslogotību. Pirms sāc automobiļa drošības testu, pārliecinies, ka zini, kā sistēma brīdina par spēkratiem, kas atrodas aklajā zonā. Daži transportlīdzekļi attēlo vizuālu brīdinājumu uz sānu spoguļiem vai uz auto rāmja salona iekšpusē, autovadītāja kreisajā pusē. Savukārt citas sistēmas spēj pārraidīt brīdinājuma signālu uz instrumentu vadības paneļa vai pat ataino situāciju uz ceļa ar reāllaika kameras ierakstu.

Aklās zonas pārbaudes sistēma izmanto kameras, sensorus vai radaru sensorus, lai brīdinātu par citiem blakus esošajiem transportlīdzekļiem. Līdzko brīdinājuma sistēma aklajā zonā “pamanīs” kādu objektu, tā raidīs brīdinājuma signālu, norādot uz to, ka šobrīd joslu maiņa nav droša.

Priekšējās sadursmes sistēmas

Priekšējās sadursmes sistēmas – pazīstams arī kā priekšējās sadursmes brīdinājums vai sadursmes novēršanas sistēma – rada vizuālu, skaņas vai cita veida brīdinājumu, kad Tavs spēkrats tuvojas kādam šķērslim, piemēram, gājējiem, lēni braucošam vai arī apstātam auto.

Gluži kā citas jaunākās tehnoloģijas autobraucēju atbalsta sistēmas (ADAS), sadursmes novēršanas sistēma izmanto dažādus sensorus, lai novērotu ceļu satiksmes apstākļus un novērtētu, vai pastāv sadursmes risks. Sistēma ņem vērā Tava un citu transportlīdzekļa ātrumu, vidējo ātrumu, ar kādu tuvojies, un attālumu starp priekšmetiem, lai palīdzētu šoferiem pieņemt atbilstošāko lēmumu.

Kā pārbaudīt priekšējās sadursmes sistēmu?

Sadursmes novēršanas sistēmu iespējams pārbaudīt situācijās, kurās tuvojas iespējamas briesmas, par kurām sistēmai būtu jāpaziņo. Atkarībā no konkrētā transportlīdzekļa markas un modeļa sadursmes novēršanas sistēma var aktivizēties pie dažāda braukšanas ātruma. Pārbaudi to lietotāja rokasgrāmatā. Parasti minimālais ātrums ir no 16 līdz 32 km/h.

Kad viss ir gatavs pārbaudei, dodies uz “tukšu” ceļu, kur nav aktīvas satiksmes, piemēram, neizmantotā stāvlaukumā. Noliec uz zemes drošā attālumā no sava spēkrata nekustīgu objektu – putuplasta vai kartona kasti. Tuvojies objektam ar vienmērīgu, vidēju ātrumu, bet pārliecinies, ka ir pietiekami daudz vietas, lai droši apstātos, ja sistēma nenostrādā.

Tuvojoties šķērslim, pievērs uzmanību, kā reaģē sistēma. Tai būtu jābrīdina par iespējamo sadursmi ar vizuālu vai skaņas brīdinājumu, vai arī ieslēdzot automātisko bremzēšanu – atkarībā no sistēmas funkcijām un iespējām.

Automātiskā avārijas bremzēšana

Automātisko avārijas bremzēšanas sistēmu (AEB) bieži apvieno ar sadursmes novēršanas sistēmu, jo arī šī iekārta skenē ceļu satiksmi un brīdina par iespējamajiem šķēršļiem.

Šo divu sistēmu atšķirība slēpjas tajā, ka automātiskā avārijas bremzēšanas sistēma sāks bremzēt auto vai to pilnībā apturēs, ja nereaģēsi uz brīdinājumiem un nerīkosies, lai novērstu negadījumu vai samazinātu risku.

Kā to pārbaudīt?

Gluži kā ar sadursmes novēršanas sistēmu, arī automātisko bremzēšanu var pārbaudīt ar mīkstu šķērsli tukšā stāvlaukumā. Pēc šķēršļa uzstādīšanas brauc tā virzienā drošā, vienmērīgā ātrumā, pārliecinoties, ka varēsi apstāties pašrocīgi, ja auto to nedarīs automātiski.

Tuvojoties šķērslim, automātiskās bremzēšanas sistēmai tas ir jāpamana un jāuzsāk ātruma samazināšana. Pirms bremzēšanas sistēma varētu pārraidīt vizuālu vai skaņas brīdinājumu.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma

Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS) ir kļuvusi par plaši izmantotu un vienu no svarīgākajām modernu auto sastāvdaļām. Tā novērš riteņu bloķēšanos brīdī, kad sāc strauji un pamatīgi bremzēt.

Bez ABS sistēmas, nospiežot bremžu pedāli, bremžu kluči cieši apkļaujas ap mašīnas diskiem un tūlītēji aptur riteņu kustību, tos bloķējot. Šādā situācijā nav iespējams pastūrēt, kas transportlīdzekli padara nevadāmu.

Kad bremžu pretbloķēšanas sistēma konstatē, ka ritenim ir risks bloķēties, īslaicīgi tiek samazināts bremžu spiediens uz konkrēto riteni, atgūstot saskari ar ceļu. Riteņiem turpinot rotāciju, autovadītāji var turpināt vadīt auto pat iedzenot bremžu pedāli “līdz grīdai”.

Kā pārbaudīt ABS?

Atrodi tādu ceļu, kur nav satiksmes un jebkādu šķēršļu vai traucēkļu, lai veiktu bremžu pretbloķēšanas sistēmas testu. Pārliecinies, ka zini kā strādā Tava auto ABS. Parasti pretbloķēšanas sistēma ir nemitīgi ieslēgta, ja vien tā nav bojāta. Taču tad instrumentu vadības panelī iedegsies atbilstoša brīdinājuma lampiņa.

Uzsāc testu, palielinot transportlīdzekļa ātrumu līdz vidēji lielam. Kad esi gatavībā, droši un asi piespied bremžu pedāli, lai uzsāktu kontrolētu, asu apstāšanās manevru.

Kad spēkratam ir bremžu pretbloķēšanas sistēma, ir pilnīgi normāli sajust pulsējošu vai vibrējošu pretestību. Turpini izspiest bremžu pedāli, prātīgi pagriežot stūri, jo ABS sniedz zināmas manevrēšanas iespējas bremzēšanas brīdī. Lai novērtētu ABS efektivitāti dažādos apstākļos, atkārto kontrolētu bremzēšanu pie dažādiem braukšanas ātrumiem.

Atpakaļskata kameras

Atpakaļskata kameras, kuras mēdz dēvēt arī par rezerves kamerām, autovadītājiem sniedz labāku pārskatu par to, kas notiek aiz automašīnas, braucot atpakaļgaitā. Ar sistēmas palīdzību ieraudzīsi reāllaika video uz ekrāna, kas iestrādāts vadības panelī, izklaides centra sistēmā vai atpakaļskata spogulī, tādējādi nodrošinot labāku transportlīdzekļa vadāmību un spēju izvairīties no šķēršļiem, braucot atmuguriski.

Atpakaļskata kameras ir novietotas uz vai netālu no bagāžnieka roktura, numurzīmes rāmja vai citā līdzīgā vietā. Tās ir aprīkotas ar platleņķa lēcu, lai parādītu pēc iespējas plašāku laukumu aiz spēkrata. Daži no kameru modeļiem var būt aprīkoti ar zema apgaismojuma jutību vai nakts redzamību, lai uzlabotu pārredzamību tumsā.

Kā pārbaudīt atpakaļskata kameru?

Atpakaļskata kameras pārbaude ir vienkāršs uzdevums, jo tam nav nepieciešami īpaši apstākļi. Vairumam automašīnu atpakaļskata kameras automātiski ieslēdzas tikko ir ieslēgta aizdedze. Ieliekot ātrumu atpakaļgaitā, vadības panelī vai īpašā ekrānā jāparādās kameru ierakstam.

Ieskaties ierakstā – pārliecinies, ka video ir skaidri saskatāms bez jebkādām deformācijām vai miglainiem pleķiem. Ieteicams pārbaudi veikt pie dažādiem apgaismošanas apstākļiem. Tāpat vari kameras redzeslaukā nolikt dažāda veida priekšmetus, lai pārbaudītu kameras leņķi un faktu, vai tie ir redzami ekrānā.

Vairumam atpakaļgaitas kameru ir arī vizuālas vadlīnijas, kas palīdz saprast auto pozīciju, cenšoties to novietot stāvvietā. Tādēļ ir svarīgi pārbaudīt, vai vadlīnijas ir precīzas, grozot auto stūri un mainot pozīciju. Ja kaut kas nešķiet pareizi, pārbaudi, vai kameras lēcai priekšā nav kādi netīrumi vai pat plaisas.

Adaptīvās gaismas

Pretēji parastajai priekšējās apgaismes sistēmai adaptīvie gaismas lukturi nav fiksēti vienā pozīcijā. Tie var mainīt gaismas virzienu un intensitāti, balstoties uz dažādiem apstākļiem, piemēram, stūres leņķa, transportlīdzekļa ātruma un ceļa apstākļiem.

Adaptīvo gaismas lukturi ir paredzēti, lai uzlabotu redzamību un drošību, pārvietojoties tumsā vai krēslā, skaidrāk izgaismojot ceļu – it īpaši līkumainos pagriezienos un krustojumos. Kamēr parastie gaismas lukturi izgaismo ceļu Tavā priekšā, adaptīvās gaismas maina virzienu un izgaismo to ceļa daļu, kur plāno doties.

Kā pārbaudīt adaptīvās gaismas?

Pārbaudot adaptīvās gaismas, Tavs galvenais uzdevums ir novērot to darbības izmaiņas dažādos apstākļos – tumsā, līkumainos ceļos, pie šķēršļiem –, lai novērtētu, cik labi sistēma strādā.

Piemēram, ar priekšpusi vari nostāties pretim sienai, ieslēgt gaismas un lēnām griezt stūri. Lukturiem šajā brīdī ir jāmaina virziens, lai izgaismotu to zonu, uz kuru auto pagrieztos, ja būtu kustībā.

Braucot līkumā vai pagriežoties, ieskaties, vai lukturi pielāgojas, lai nodrošinātu redzamību tajā virzienā, uz kuru dodies. Tāpat pārbaudi, vai mainās gaismas attālums un intensitāte pie dažāda pārvietošanās ātruma – it īpaši pie liela ātruma.

Tajā pašā laikā ieskaties instrumentu vadības panelī, vai nedeg kāda no brīdinājuma lampiņām vai kļūdām, kas saistītas ar adaptīvajām gaismām. Ja kāds brīdinājums tomēr parādās, tas var norādīt, ka nepieciešams sistēmai pievērst padziļinātu uzmanību.

Riepu spiediena monitorings

Satiksmei atbilstošs riepu spiediens ir patiesi svarīgs. Riepām ar samazinātu spiedienu nav pietiekama saķere ar ceļu, tādēļ palielinās bremzēšanas ceļš, kā arī saslīdēšanas vai hidroplanēšanas risks slapjos ceļu apstākļos. Savukārt pārāk liels riepu spiediens samazina transportlīdzekļa stabilitāti un vadāmību. Par laimi, riepu spiediena monitoringa sistēma (TPMS) var palīdzēt Tev pārliecināties, kas viss ir normas robežās.

Ņemot vērā, ka katrai riepai ir spiediena sensors, kas nemitīgi mēra tās spiedienu, TPMS autovadītājam sniedz reāllaika informāciju. Piemēram, ja sistēma konstatē, ka vienā vai vairākās riepās spiediens ir pārāk zems, vadības panelī iedegsies brīdinājuma lampiņa.

Pēc brīdinājuma signāla ieraudzīšanas tālāk jau ir paša šofera atbildība pārbaudīt un pieregulēt riepu spiedienu, jo sistēma pati to nespēj paveikt.

Kā pārbaudīt riepu spiediena kontroli?

Lai pārbaudītu riepu spiediena monitoringa sistēmu, vienai vai vairākām riepām nolaid spiedienu zem ieteicamā līmeņa. Lai precīzi nomērītu, cik bāri ir “nolaisti”, vari izmantot riepu spiediena mērītāju.

Pēc tam nobrauc ar auto nelielu distanci vismaz desmit minūtes ar nelielu ātrumu, lai dotu laiku riepu spiediena kontroles sistēmai konstatēt riepu spiediena izmaiņas un vadības panelī iedegt brīdinājuma signālu. Daži auto ataino katras riepas spiedienu, tādēļ pārbaudi, vai sistēma precīzi ir noteikusi spiedienu vienā vai vairākās riepās, no kurām nolaidi gaisu.

Neaizmirsti pēc pārbaudes riepās paaugstināt spiedienu līdz atbilstošajam līmenim, pirms turpini ceļu.

5 padomi, kā pārbaudīt drošības sistēmas, pērkot lietotu auto

Izpēti modeli

Pirms tiecies ar auto pārdevēju, izpēti konkrēto spēkrata marku un modeli, lai uzzinātu, kādas drošības sistēmas iekļautas spēkratā. Šādi uzzināsi, kas jāizpēta sīkāk, dodoties apskatē vai testa braucienā.

Parasti šādu informāciju vari atrast ražotāja mājaslapā vai arī auto lietotāja rokasgrāmatā (arī tiešsaistē). Šie materiāli Tev palīdzēs gūt precīzāku ieskatu spēkrata aprīkojuma līmenī – tajā skaitā arī par drošības sistēmām.

Veic vizuālu apskati

Vairums drošības sensoru un kameru atrodas uz automašīnas restes, priekšējā bufera vai atpakaļskata spoguļiem, tādēļ pievērs šīm zonām pastiprinātu uzmanību, veicot vizuālu apskati. Ieskaties, vai ir redzamas bojājumu vai jebkādu traucēkļu pēdas, kas var norādīt, ka sistēma varētu strādāt kļūdaini.

Neaizmirsti pārbaudīt arī automašīnas salonu. Ieskaties instrumentu vadības panelī, vai tajā nav iedegusies kāda no lampiņām, kas saistīta ar drošības sistēmām. Ja kāda no tām ir aktīva, pavaicā pārdevējam, kas vainas. Pārbaudi drošības sistēmu pogas, slēdžus vai kloķus –pārliecinies, ka tie strādā atbilstoši.

Dodies testa braucienā

Testa braucienā varēsi izmēģināt un pārbaudīt katru no automobiļu drošības tehnoloģijām. Pirms iekāp konkrētajā auto, iepriekš izpēti, kā strādā drošības sistēmas, lai varētu pienācīgi tās pārbaudīt.

Tikko iekāp automašīnā, veic automobiļu drošības testu reālās dzīves apstākļos. Piemēram, izmēģini situāciju, kad jāreaģē automātiskajām avārijas bremzēm, jo tuvojies nekustīgam objektam. Parūpējies, ka izmēģinājums ir drošs!

Spēkrata vēstures atskaite

Transportlīdzekļa vēstures atskaitē vari uzzināt vērtīgu informāciju par auto aprīkojumu un specifikāciju, iepriekš gūtajiem bojājumiem negadījumos, īpašumtiesību maiņu, nobraukuma izmaiņām un daudz kā cita. Pērkot lietotu auto, tā vēstures pārbaude ir svarīgs solis, lai labāk izprastu spēkrata tehnisko stāvokli. Tāpat atskaitē vari noprast, vai, iespējams, kāda no drošības sistēmām tomēr nefunkcionē kā nākas.

Ieskaties bojājumu sadaļā, kur tiek atklāts, vai auto ir ticis iesaistīts nopietnā avārijā. Lai arī vairums vizuālo bojājumu pēc negadījuma tiek novērsti, pašas drošības sistēmas varētu būt sabojātas vai aizvietotas. Ja zini par iepriekšējām avārijām, vari pavaicāt konkrētus jautājumus un uzzināt vairāk par konkrētu drošības sistēmu pašreizējo darbību.

Lai saņemtu transportlīdzekļa vēstures atskaiti, ir jāzina spēkrata VIN numurs. Parasti to vari atrast vadītāja pusē uz instrumentu vadības paneļa, durvju ailē vai arī automašīnas sludinājumā. Ievadi VIN jeb šasijas numuru VIN dekodētājā, lai uzzinātu vairāk par transportlīdzekļa pagātni.

Profesionāla apskate

Protams, nekas pirms paša pirkuma veikšanas nespēj aizstāt apskati, kuru veic profesionāls autoservisa mehāniķis. Profesionāļi spēj labāk un precīzāk izpētīt automašīnas sistēmas un apstiprināt – vai noliegt –, ka visas drošības sistēmas un tehnoloģijas ir labā darba kārtībā.

Automehāniķi var pārbaudīt gaisa spilvenus, stabilitātes kontroli, bremžu pretbloķēšanas sistēmu un citas papildierīces, kas asistē autovadītājam ceļu satiksmē.

Ja profesionālās apskates gaitā atklājas kādi trūkumi, šo informāciju vari izmantot, lai nokaulētu lietotā auto cenu zemāku.

Automobiļu drošības tehnoloģiju attīstība

Spēkratu drošības sistēmas ir krietni mainījušās, kopš pirmās automašīnas kļuva pieejamas sabiedrībā. Tobrīd transportlīdzekļi bija neērti, grūti vadāmi. Tāpat tie bija kas pavisam jauns, tādēļ cilvēki nebija pie tiem pieraduši, kā dēļ radās liels skaits negadījumu.

Traģēdiju dēļ auto ražotāji bija spiesti veikt izmaiņas un uzlabot drošību.

20. gadsimta sākums

1903. gadā tika izveidota viena no pirmajām auto drošības iekārtām – ar roku darbināms vējstikla tīrītājs (patentēts ar nosaukumu “Window-Cleaning Device” jeb “Logu tīrīšanas ierīce”). To izveidoja Mērija Endersone (Mary Anderson) pēc brauciena ar tramvaju pa Ņujorkas ielām sliktos laikapstākļos.

Viņa nodomāja, ka nav īsti prātīgi un loģiski, ka tramvaja vadītājam būtu jāizbāž galva ārpus tramvaja caur logu, lai redzētu ceļu, kas pasažieriem sagādāja neērtības un stresu.

Lielā mērā pirmās drošības sistēmas tika radītas dažādu piedzīvoto neērtību dēļ. Pēc vējstiklu tīrītājiem tika izgudroti atpakaļskata spoguļi, drošs, nesabirstošs stikls, pagrieziena rādītājs. Taču ceļu satiksmes drošība patiesi uzlabojās, kad šīs un citas drošības sistēmas pamazām sāka uzlabot.

1950. gadi

1950. gados tika masveidā pavairoti daži īpaši svarīgi izgudrojumi, kas mūsdienu auto joprojām ir vienas no svarīgākajām drošības sistēmām.

1951. gadā Valters Linderers (Walter Linderer) izgudroja gaisa spilvenu, ko autovadītāji varēja pašrocīgi aktivizēt vai arī tas notika automātiski pēc sadursmes. Tiesa, kā obligāta prasība gaisa spilveni tika noteikti tikai 1999. gadā. Taču kopš tā brīža gaisa spilvenu efektivitāte ir krietni augusi. Pēc NHTSA sniegtās informācijas, 30 gadu laikā (1987.-2017.) šis izgudrojums ir glābis vairāk nekā 50 000 dzīvību.

Vēl viens ārkārtīgi svarīgs izgudrojums bija trīspunktu drošības josta, kuru izveidoja Volvo koncernā strādājošais Nilss Bolins (Nils Bohlin). Pievienojot drošības jostu, kas sniedzas pāri plecam, N. Bolins uzlaboja iepriekš izmantoto, vienkāršo jostas dizainu, sniedzot pasažieriem papildu drošību. Līdz šobaltdienai šī joprojām ir viena no efektīvākajām auto drošības sistēmām, kāda izveidota.

Nākamo 50 gadu spilgtākie notikumi

Šajā laikposmā ir ne tikai radītas daudzas svarīgas drošības sistēmas, bet dažas no tām ir noteiktas par obligātām, lai auto varētu izmantot satiksmē. No 1968. gada visiem motorizētiem transportlīdzekļiem jābūt pagrieziena signāllukturiem, salokāmam stūres ratam, jostai, kas pārliekama arī pār plecu un galvas atbalstiem, kas samazina galvaskausa traumas trieciena brīdī.

1990. gados spēkratos tika iestrādāts aizvien vairāk elektronisku sistēmu – sānu trieciena aizsardzības, bremžu un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas. Pēdējā pieminētā ir bijusi un ir joprojām nozīmīga, lai saglabātu kontroli pār spēkrata vadāmību un novērstu negaidītus un pēkšņus manevrus.