Vai apvidus auto (SUV) ir Tavas naudas vērti? Vai arī popularitāte ir pārspīlēta?

“Gribu labāku redzamība un lielāku drošība” – šāds ir viens no biežākajiem attaisnojumiem, kas novērojams, pērkot apvidus auto (SUV). Šie milzīgie transportlīdzekļi var radīt ilūziju, ka pārvietojies ar tanku, kurā ir daudz vietas, nepārspējams drošības aprīkojums un lieliska vadāmība bezceļa apstākļos.

Taču, novelkot rožainās brilles, ātri kļūst skaidrs, ka apvidus auto, krosoveriem un pikapiem ir ievērojami trūkumi. Augsts risks apgāzties, nāvējoša aklā zona un liela iespējamība iet bojā negadījuma brīdī ir vien daži no apdraudējumiem, kas ikdienā uzglūn apvidus auto īpašniekiem, ko tie pat neapzinās.

Izpētīsim šo milzīgo automašīnu straujo popularitāti un mēģināsim atbildēt uz jautājumu, vai apvidus auto ir tā vērti.

Kā apvidus auto pārņēma spēkratu tirgu?

Pirms 40-50 gadiem pār ceļu satiksmi dominēja sedani, hečbeki un universāli. Vien daži pikapi bija pamanāmi zemnieku saimniecībās un būvniecības laukumos. Savukārt mūsdienās 80 % Amerikā pārdoto spēkratu ir apvidus auto un pikapi, tos padarot par vairumu autovadītāju pirmo izvēli.

2023. gada EPA ziņojums par automobiļu tendencēm atklāj, kā gadu gaitā ir mainījies ASV transportlīdzekļu ražošanas īpatsvars. 1975. gadā vairāk nekā 75 % no saražotajiem transportlīdzekļiem bija limuzīni un autofurgoni, bet 2022. gadā 63 % no visiem jaunajiem transportlīdzekļiem bija kravas automašīnas. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras ekspertu teikto, nākamajos gados kravas automašīnu īpatsvaram vajadzētu palielināties.

Kā tas notika?

Apvidus auto pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā, kad pirmo reizi tika ražots auto markas Jeep modelis Willys. Pēc kara auto tika pielāgots ceļu satiksmei un piedāvāts arī plašākai sabiedrībai. Visai drīz Jeep Willys kļuva populārs. Briti izveidoja šobrīd tik labi atpazīstamo Land Rover Defender, kas bija praktiskāks, ar vairāk iespējām un ērtībām zemniekiem un strādniekiem.

1951. gadā Korejas kara laikā radās pieprasījums pēc izturīgiem, uzticamiem un efektīviem spēkratiem, tādēļ tika izveidots leģendārais Toyota Land Cruiser. Šie un citi apvidus auto piesaistīja pircēju uzmanību no visas pasaules, piedāvājot jaunu braukšanas pieredzi un dažādas priekšrocības.

Taču apvidus auto un pikapu galvenais pagrieziena punkts bija 90. gados.

Autovadītāji pamanīja, ka apvidus auto apvienoja dažādu spēkratu labākās īpašības. Tiem bija busiņa praktiskums, luksusa sedana komforts un bezceļu kravas auto manevrēšanas iespējas. Šķita, ka pircējiem nav neko daudz jāatsakās, ja neskaita naudu. Pie tam autovadītājiem bija iespēja sēdēt augstāk komfortablā pozīcijā, nodrošinot paaugstinātu drošības sajūtu.

Aizvien vairāk cilvēku izvēloties apvidus auto, ražotāji pielāgojās pieprasījumam, tirgū palaižot nelielus kravas un apvidus auto. 1997. gada Mercedes-Benz M-klase, 1999. gada BMW X5 un 1998. gada Cadillac Escalade ir vien daži no šiem luksusa apvidus auto modeļiem.

Pieprasījums pēc šīm masīvajām automašīnām bija liels. Arī auto ražotājiem patika apvidus auto, jo par tiem varēja prasīt augstāku cenu, kā arī tiem ir augstākas apkopes izmaksas.

Šo tendenci jo īpaši var novērot BMW markas modeļiem. 90. gados ražotājs nepiedāvāja nevienu apvidus auto, savukārt tagad tas pārdod jau 11 modeļus. Pieprasījums pēc apvidus auto tikai pieaug – arī Eiropas Savienībā (ES). 49 % ES iegādātie jaunie auto bija apvidus auto un krosoveri, kas kopš 2011. gada ir 35 % liels pieaugums. Šķiet, šī tendence tik drīz nemainīsies.

Apvidus auto apdraud ikvienu satiksmes dalībnieku – arī īpašniekus

Vairums pircēju domā, ka apvidus auto ir kopumā izdevīgs pirkums, jo šādi spēkrati ir ērti, praktiski un ģimenei drošāki.

Taču, lai arī dažās situācijās apvidus auto drošības līmenis ir augstāks, tā ne vienmēr arī ir. Ņemot vērā, ka šie automobiļi ir lielāki un vidēji par 40 % smagāki nekā standarta izmēra auto, to vadāmība ir sliktāka un bremzēšanas ceļš garāks.

Apvidus auto vieglāk apgāžas uz jumta

Viens no lielākajiem apdraudējumiem, pārvietojoties ar apvidus auto, ir augstāks risks apgāzties uz jumta. Krosovera tipa auto smaguma centrs ir augstāks, salīdzinājumā ar standarta izmēra auto, tādēļ iespējamība apgāzties pēc izslīdēšanas vai sadursmes ir krietni lielāka.

Vairāk nekā 90 % gadījumu apvidus auto ir apgāzušies, kad negadījumā nav iesaistīts cits transportlīdzeklis. Attiecīgi šādas avārijas notiek, izvairoties no dzīvniekiem vai zaudējot kontroli pār auto sliktu ceļu apstākļu dēļ.

Redzamība ir sliktāka, nevis labāka

Apvidus auto šoferi priecājas par labāku redzamību, jo ir iespējams ieraudzīt tālāk. Taču “redzēšana tālāk” ceļu satiksmē nav nemaz tik nepieciešama, it īpaši, ja skatu aizsedz citi augsti transportlīdzekļi. Augsta sēdvieta un pārlieku lielās spēkrata dimensijas ierobežo pārskatāmību zonā tieši pie motora pārsega.

Vairāki ziņu portāli ir veikuši interesantas pārbaudes, lai noskaidrotu, cik daudz bērnu var nosēsties priekšā apvidus auto tā, lai autovadītājs tos nespētu pamanīt. Rezultāti ir biedējoši – tikai devīto bērnu auto priekšā varēja pamanīt no auto salona. Tūkstošiem bērnu ik gadu gūst traumas, jo vecāki aiz milzīgā apvidus auto motora pārsega nepamana spēlējamies atvases.

Bīstamas sadursmes zonas

Vēl viena lielu spēkratu problēma ir to augstā bufera pozīcija. Ņemot vērā, ka šie auto ir augstāki nekā citi, negadījumā gūtie zaudējumi abām pusēm nebūt nav vienādā līmenī vai apjomā. Tādēļ daudzi izvēlas par labu apvidus auto, jo negrib, lai viņus no ceļa nodzen milzīgs kravas auto.

Ilgus gadus apvidus auto netika noteikts maksimālais bufera augstums, taču mūsdienās situācija kļūst nedaudz labāka. Liela apvidus auto priekšējais buferis no zemes nedrīkst būt augstāks par 70 cm, kas ir 15 cm augstāk nekā parastām pasažieru automašīnām. Ņemot vērā, ka šie ir maksimāli pieļaujamie izmēri, patiesais bufera augstums dažādiem modeļiem var atšķirties, tādējādi veicinot nevienlīdzību sadursmes punktu ziņā.

Augstāku un bīstamāku sadursmes zonu dēļ kājāmgājējiem ir 2-3 reizes lielāka iespējamība iet bojā pēc sadursmes ar apvidus auto, salīdzinājumā ar mazākiem spēkratiem. Parastu auto dizains ir “pateicīgāks”, jo sadursmes brīdī kājāmgājēji tiek uzmesti uz motora pārsega. Tādēļ vairums cilvēku gūst tikai ķermeņa apakšdaļas traumas.

Savukārt apvidus auto priekšpuse ir daudz augstāka, tādēļ kājāmgājēji gūst daudz nāvējošākas traumas vai arī pakļūst zem spēkrata.

Vairums apvidus auto nav praktiski

Pat ar tik plašām izvēles iespējām, kādas piedāvā apvidus auto variācijas, šāds auto reti kad ir pati labākā izvēle. Lai ko atainotu reklāmas un teiktu citi īpašnieki, vairumam cilvēku kravas auto, krosoveri un apvidus auto nav praktiska izvēle.

Apvidus auto nav tik droši, izturīgi, uzticami un spējīgi, kā daļa cilvēku uzskata. Vairums apvidus auto ir lēnāki nekā parastās automašīnas, tie ir ar augstāku degvielas patēriņu, dārgākām apkopēm, sliktāku vadāmību bezceļa apstākļos. Kopumā apvidus auto nav pārāk praktiski. Īsumā – apvidus auto paveic vairumu uzdevumu, ar kuriem tiek galā arī universāli vai miniveni, bet ar krietni lielākām uzturēšanas izmaksām un sliktāku vadāmību.

Lai arī ražotāji aizvien vairāk izmanto “zaļākas” un vieglākas izejvielas, lai “pieliktu roku” tīrākai apkārtējai videi, pēdējās dekādes laikā automašīnu vidējais svars ir paaugstinājies par teju 100 kg, pamatā uz apvidus auto rēķina.

Kā apvidus auto un krosoveri ietekmē mūsu ikdienu?

Autovadītāji bieži mēdz sūdzēties, ka ceļi ir par šauru, velobraucēji aizņem pārāk daudz vietas, trūkst autostāvvietu. Lai arī varētu šķist, ka valdības nav pietiekami sagatavojušās lielam transportlīdzekļu skaitam satiksmē, patiesībā viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka daudzi spēkrati ir pārāk lieli.

Lūk, daži notikumi / izmaiņas, kas ir radušās apvidus auto popularitātes dēļ:

• lielāks degvielas patēriņš;
• apvidus auto vajag vairāk riepas, rezerves detaļas;
• apvidus auto ir otrs lielākais cēlonis globālo emisiju palielināšanā;
• ceļu pārredzamība ir sliktāka pārlieku lielu transportlīdzekļu dēļ;
• mazāk spēkratu spēj satilpt autostāvvietās un uz ceļiem;
• šoferi tērē vairāk naudas auto apdrošināšanas polisēm.

Milzīgi transportlīdzekļi maina šoferu domāšanas veidu. Apvidus auto vadītāji uzskata, ka tie ir “necaursitamā kastē”, tādēļ biežāk riskē un neveic pamata piesardzības paņēmienus. Lai arī parasta tipa auto ir īsāks bremzēšanas ceļš, daudzi joprojām izvēlas apvidus auto, uzskatot, ka no negadījumiem nav pilnībā iespējams izvairīties, tādēļ, viņi vēlas būt drošībā avārijas brīdī. Taču patiesībā daudzi negadījumi notiek tieši apvidus auto paaugstinātā nedrošības līmeņa dēļ.

Bojāta apvidus auto remonts parasti ir dārgāks nekā standarta tipa automašīnām dārgāku detaļu un sarežģītākas spēkrata uzbūves dēļ. Piemēram, dati no mūsu transportlīdzekļu vēstures atskaitēm liecina, ka Ford F sērijas pikapa vidējās remonta izmaksas pēc avārijas ir 9300 eiro, Ford Fusion – vidēja izmēra sedanam – remonts izmaksā 4400 eiro, kompaktam Honda Civic – 3000 eiro, savukārt kompakta krosovera Honda CR-V remontizmaksas ir 6000 eiro.

Lai arī ir daži izņēmumi, SUV izmaksas par darbu un detaļām ir lielākas, remontējot smagākus un sarežģītākus spēkratus.

Straujš tirgus vērtības kritums

Ņemot vērā, ka apvidus auto ražošana ir dārgāka un daļa autobraucēju ir par tiem sajūsmā, cena pie dīleriem ir krietni augstāka nekā standarta pasažieru spēkratiem. Apvidus auto un krosoveri ir komplicēti, to apkope ir sarežģīta, tādēļ jau pēc dažiem gadiem to uzturēšana var kļūt apgrūtinoša, būtiski samazinoties transportlīdzekļa tirgus vērtībai.

Taču, ja Tev interesē šādi spēkrati, ir vērtīgi zināt, kuriem vislabāk saglabājas augsta tirgus vērtība. Lūk, dažas labas opcijas, no kurām izvēlēties:

• Honda CR-V;
• Toyota RAV4;
• Subaru Crosstrek;
• Lexus NX;
• Jeep Wrangler;
• Toyota Land Cruiser.

Vairums no šiem apvidus auto ir uzticami, maz plīstoši, kas ir būtiski, lai to vērtība strauji nesamazinātos. Kā laba iespēja var būt arī hibrīda SUV, kas ir kā uzticami, tā arī ar labāku degvielas ekonomiju. Taču tik un tā jautājums, vai apvidus auto ir tā cenas vērts, atkarīgs no Tavām vajadzībām un dzīvesveida. Tāpēc kārtīgi apdomā šo lēmumu un izvairies no neplānota pirkuma veikšanas.

Spēkratu elektrifikācija neatrisinās galveno problēmu

Sabiedrība vēlas atbrīvoties no fosilās degvielas un pāriet uz elektrību kā galveno enerģiju avotu, taču tik un tā nespēj atteikties no vēlmes sēsties pie milzīga transportlīdzekļa stūres.

Elektroauto galvenā problēma ir ierobežotais attālums, kuru var veikt ar vienu uzlādi, un dārgi akumulatori. Apvidus auto nepieciešami jaudīgāki dzinēji un vēl vairāk litija jonu akumulatori, lai pēc uzlādes spētu veikt lielāku attālumu. Tāpat ir nepieciešamas stiprākas bremzes, amortizatori un citi pielāgojumi, kas spēkratus kopumā padara dārgākus un smagākus.

Piemēram, elektriskais SUV Mercedes-Benz EQS, Ford F-150 Lightning Extended-Range un citi elektriskie apvidus auto sver teju trīs tonnas un patērē vidēji divreiz vairāk elektroauto akumulatora strāvas.

Īstais iemesls, kāpēc pircēji izvēlas apvidus auto

Varētu šķist, ka apvidus auto Tevi sagatavos jebkādiem laikapstākļiem. Taču pat vairums zemnieku un celtnieku neizmanto apvidus auto vai pikapus, jo tie ir pārāk dārgi, patērē pārāk daudz degvielas un nav pietiekami izturīgi smagam darbam.

Mūsu aizspriedumi par apvidus auto sakņojas auto ražotāju veiksmīgā mārketinga stratēģijā. Reklāmās apvidus auto palīdz izrauties no vienmuļās realitātes, padara braucienus drošākus. Ieskaties, cik pašapzinīgi un “skaļi” ir dažādu apvidus auto modeļu nosaukumi: Pētnieks (“Explorer”), Navigators (“Navigator”), Ceļlauzis (“Pathfinder”), Renegāts (“Renegade”) vai Izglābšanās (“Escape”).

Pirms dodies pirkt apvidus auto, pārliecinies, ka Tev tiešām ir šāds spēkrats vajadzīgs un ka tā nav tikai iegriba.